Aktualitātes

atpakaļ

Mēs visi esam projektu vadītāji!

Sekojot līdzi aktualitātēm projektu vadīšanas jomā iepazinos ar Lielbritānijas vadošās organizācijas projektu vadības speciālistu atlasē un projektu vadības atbalstā Arras People sniegto informāciju, kur minētā organizācija analizējusi P.Hepworth no AXELOS kompānijas publicēto rakstu ASV laikrakstā Sunday Telegraph. Autors minētajā publikācijā uzsvēra, ka mēs visi esam projektu vadītāji, respektīvi, ka jebkurš var būt projektu vadītājs.

 

PVPA valdes loceklis

PhD.cand.MSc.proj.mgmt

Emīls Pūlmanis

 

 

Pērn minētais apgalvojums tika analizēts arī Lielbritānijas projektu vadības konferencē Projektu vadības izaicinājumi Londonā (The UK's Leading independent show for projects, programmes, process and resource, 2014.gada 14-15.oktobrī, Olimpija, Londona).

Lasot minēto publikāciju vēlējos vilkt paralēles ar projektu vadīšanas sistēmu Latvijā. Noteikti varu piekrist nozares reakcijai un ekspertu viedokļiem attiecībā uz apgalvojumi, ka mēs visi varam būt projektu vadītāji. Protams, nozares profesionāļu pirmā reakcija bija, ka nē nevaram visi būt projektu vadītāji. Vienlaikus jāsecina, ka šobrīd nepastāv ierobežojumu ikvienam sevi dēvēt par projektu vadītāju. Ikdienas darbā esmu sastapis daudz projektu vadītāju, jāsecina, ka iepazīstoties ar viņu amata pienākumiem un aprakstu nākas secināt, ka to profesionālā darbībā ir tālu no projektu vadītāja profesijas standartā definētā un tā, ko faktiski projektu vadītājs dara.

Protams, nav šaubu, ka projektu vadīšana ir daļa no lielās vadībzinātnes sistēmas un daļa no uzdevumiem un darbībām pārklājas starp disciplīnām un noteiktām profesiju/amatu grupām. Nav pamata diskusijām par projektu vadīšanas zināšanām un iemaņām, jo ikvienam no mums ir daļa šo zināšanu, bet vai tas ļauj mums būt projektu vadītājiem, profesionāliem projektu vadītājiem?

Profesionāls projektu vadītājs ir eksperts, kurš izprot un pielieto projektu vadības metodes un instrumentus savā ikdienas darbā, īstenojot projektus, tomēr projekta vadītāja profesijas un amata nosaukums ir pievilcīgs, ne tikai darba devējiem, bet arī darba ņēmējiem. Īpaši privātajā sektorā aizvien vairāk personāla speciālisti, sabiedrisko attiecību speciālisti, mārketinga speciālisti, IT speciālisti, pārdošanas aģenti utt., tiek pozicionēti kā projektu vadītāji, kas piešķir noteiktas nozares speciālistam vai ekspertam sajūtu, ka viņš ieņem svarīgu amatu. Šī nepiemērotā darba tirgus situācija rada ietekmi uz projektu vadīšanas sistēmu un projektu vadītāju profesiju kā tādu.

Kā jau minēju, daļu no projektu vadīšanas metodēm varam uzskatīt pat par mūsu ikdienas darba neatņemamu sastāvdaļu, mēs ikdienā plānojam termiņus, finanses (budžetu), vadam un koordinējam personālu, šīs iemaņas nav ekskluzīvas un attiecināmas tikai uz projektu vadīšanas nozari, tās pilnveido katra individuālā cilvēka ikdienas darbu un ir apgūtas jau no mazotnes – ģimenē un skolā. Tātad nevaram noliegt, ka kādam no cilvēkiem piemīt projekta vadīšanas iemaņas, bet tās joprojām neapliecina mūsu profesionalitāti.

Spēju iedomāties, kāda būtu plašākas sabiedrības reakcija, ja kāds pēkšņi noteiktu, ka mēs visi varam būt par medicīnas darbiniekiem. Jo arī šajā jomā, mums katram ir noteiktas prasmes un iemaņas, kad saslimstam zinām kāda veida zāles nepieciešamas, protam izmērīt temperatūru, spējam izrādīt empātiju un līdzjūtību. Tomēr šīs manis nosauktās iemaņas ir krietni par maz, lai sāktu strādāt slimnīcā par medicīnisko personālu. Mēs varam pildīt noteiktas aprūpes funkcijas, bet mēs sevi nepozicionējam kā profesionālu medicīnas darbinieku. Velkot paralēles ar projektu vadīšanas nozari, varam noklausīties 5 dienu tiešsaistes kursu pirmajā palīdzībā un sākt strādāt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.


Tā kā medicīnas nozare līdzīgi kā citas nozares ir reglamentētas profesijas – tās sevi ietver intensīvas apmācības, tālākizglītību un kvalifikācijas atzīšanas sistēmu.

Ja jau mēs esam projektu vadītāji, kā mēs definējam projektu vadīšanas sistēmu? Vai mēs varētu apgalvot, ka mēs visi esam projektu vadītāji, ja nozare būtu sakārtota līdzīgi kā, tas notiek medicīnā vai celtniecībā? Turpinot diskusiju, protams, apgalvojums būtu, ka nē, neviens nevarētu vienkārši piedēvēt vai izmantot sava amata apzīmēšanai projekta vadītāja profesiju.

Projektu vadīšana joprojām ir atvērta plašām interpretācijas iespējām, un to mēs skaidri varam novērot, analizējot darba tirgu.

Turpmākajā daļā vēlos paanalizēt abu pušu viedokļus. No darba meklētāju puses mums ir daudz cilvēku, kas domā, ka viņi ir projektu vadītāji. Viņi tā uzskata, jo:

a) Viņi izmanto vai ir izmantojuši dažus no projektu vadīšanas instrumentiem vai metodēm (plānu izstrāde, budžeta sagatavošana, resursu plānošana un to sadale utml.)

b) Viņi apmeklējuši dažādas apmācības un kursus projektu vadīšana, daži pat ir ieguvuši kādu no starptautiski plaši atzītajām sertifikācijām (PRINCE@, PMI, IPMA u.c.).

c) Organizācijas, kurās tie strādā, apgalvo tiem, ka viņi ir projektu vadītāji.

Interesantākais ir tas, ka jautājot, lai apraksta savus pienākumus kā projekta vadītājam, nākas secināt, ka daudzos gadījumos atbildes ir krietni vien dažādas un pamatā pienākumus varam definēt, kā aktivitāšu koordinators, aktivitāšu vadītājs. Tā vismaz pirms 10 gadiem tas tā sauktos, bet šodien varam izmantot vārdu Projekts amata nosaukumā un kļūt par projekta vadītājiem. Tā nav projektu vadīšana, tā ir tikai dažu no projektu vadības metožu izmantošanas savā ikdienas darbā, kā nozares speciālistam (vai tas būtu mārketings, personāla vadība, grāmatvedība vai kāds cits nozares speciālists).

Līdzīga situācija arī novērojama organizācijās (darba devēji), kas nereti cenšas piesaistīt labus un profesionālus projektu vadītājus, tomēr veicot detalizētāku analīzi, jāsecina, ka:

a) Tā saucamie projekti nemaz īsti nav projekti, tie vairāk attiecināmi uz ikdienas opericionālajām darbībām un ikdienas darba procesa nodrošināšanu.

b) Tiek pielietotas dažādas projektu vadīšanas tehnikas un metodes. Ja tās tiek izmantotas jebkāda veidā vai līmenī, tad tas noteikti kalpo par pamatu, kas liek viņiem domāt, ka viņi nodarbojas ar projektu vadīšanu.

c) Projektu vadīšanas metožu pielietojums neapšaubāmi var būt noderīgs daudzos ikdienas procesa darbu nodrošināšanā, piemēram, plānošana un plānu izstrāde, tie strukturizē jebkuru darbu un ir pamats jebkurai normālai vadīšanas funkciju izpildei, bet mēs nevaram teikt, ka īstenojam projektus, ja šodien esam izstrādājuši kādu no sava darba plāniem.

d) Tas ir labs veids kā strukturizēt savu ikdienas darbu. Tas ir pašsaprotami un pat jebkuras organizācijas priekšnosacījums savā darbībā īstenot laika plānošanu, resursu sadali, plānu izstrādi, bet tas atkal neapliecina, ka tas, ko mēs darām ir projekta vadīšana.

e) Kompleksu darbību īstenošana. Vēl viens nozares radīts apzīmējums, kuru plaši izmanto kā privātajā sektorā, tā publiskajā pārvaldē. Daudzas organizācijas grib domāt, ka tās nodrošina kompleksu darbību un risinājumus, bet vairums gadījumu to darbības nav identificējamas kā kompleksas. Viņiem tikai jānodrošina atbilstoša identifikācija un darba organizācija, kas nepadara to par kompleksu. Kā arī kompleksa aktivitāte vēl to nepadara par projektu.

Šāda sistēma darba tirgū un organizācijās ir nedaudz mulsinoša. Šī lielā dažādība un interpretācija bieži noved pie problēmām un mērķu konfliktiem jau pašā darba tirgus struktūrā, kad projektu vadītājs meklē sev atbilstošu darbavietu, bet darba devējs meklē sev atbilstošu projektu vadītāju. Kas galu galā rada secinājumu, ka faktiski organizācijai bija vajadzīgs kāds konkrēts nozares speciālists, bet ne projekta vadītājs, vai gluži pretēji persona, kas sevi līdz šim uzskatīja par projektu vadītāju, sastapās ar vilšanos no cerētā darba, jo tajā tiešām bija jānodarbojās ar īstu projektu vadīšanu, un nevis ar mārketingu, grāmatvedību vai citām specifiskām darbībām.

Kādas problēmas šobrīd pastāv?

Joprojām nevaram apgalvot, ka projektu vadīšanas nozare būtu atzīta un reglamentēta, kas ļauj daudzām organizācijām un iestādēm interpretēt un definēt savu redzējumu par projektu vadīšanu. Projektu vadīšanas nozare ir pašregulējoša.

Ir pieejamas dažādas sertifikācijas un akreditācijas sistēmas, bet joprojām nav izveidota projektu vadīšanas attīstības sistēma, kas apvienotu zināšanas ar uzkrāto pieredzi, praksi un kompetenci.

Sertifikācija pati par sevi nevar noteikt un apliecināt mūsu profesijas statusu kā projektu vadītājs. Tādēļ novērtējot situāciju darba tirgū nav brīnums, ka ikviens var dēvēt sevi par projektu vadītāju, vai ikviena organizācija var noteikt, ka konkrētā amata vieta ir projekta vadītājs

Visas šīs neskaitāmās versijas, šķēršļi un nepilnības darba tirgū ir gatavas piepildīt ar „jauno” projektu vadīšanas kvalifikācijām un apmācībām.

Projektu vadīšana kā nozare ir „aizgājusi” pašplūsmā.

 

 

Projektu vadīšanā, protams, varam nodalīt dažādus zināšanu līmeņus un iesaistītā personāla profesionālās spējas, bet vairums gadījumu, šādus nozares ekspertus varam definēt gan kā projekta vadītāja asistenti, projektu koordinatori vai citu savas nozares speciālisti (mārketings, finanses, sabiedriskās attiecības, personāls u.c.), bet ne projektu vadītāji. Ir jāsaprot un jānošķir robeža starp „Mēs visi esam projektu vadītāji” un „Profesionāls projektu vadītājs”.

Lai gan Latvija ir ceļa sākumā savas projektu vadības sistēmas izveidē un atzīšanā, starptautiskā mērogā problēmu nav ne mazāk, tomēr, tās iespējams diferencēt no Latvijas situācijas. Rietumu pasaulē, kur projektu vadības instrumenti tiek pielietoti plaši un gadiem ilgi, iezīmējusies jauna tendence – profesionālu projektu vadītāju trūkums. Tādi projektu vadītāji, kas ne tikai formāli pārzina nozares metodes un instrumentus, bet arī tādi, kas reāli spēj pielietot šīs metodes un kuriem ir pietiekama prakse. Aizvien vairāk darba tirgū ienāk sertificētu projektu vadītāju, kas tikai formāli pārzina projektu vadīšanas metodes, bet nespēj tās pielietot katram individuālajam projektam, kurā tas strādā. Latvijā trūkst ne tikai formālas sasaistes starp zināšanām un praksi, bet arī profesionālu projektu vadītāju. Trūkst speciālistu ar akadēmiskām un praktiskām zināšanām šo metožu un instrumentu pielietošanā.

Izglītības informācijas tirgus šobrīd ir piesātināts ar dažādiem, testiem, apmācībām, kursiem, semināriem, sertifikācijām, bet ne vienmēr, tās spēj sniegt projekta vadītājam atbilstošu zināšanu bāzi, arī šī mūžizglītības šķautne ir aizgājusi pašplūsmā un tas, ko bieži mācāmies kā projektu vadību ir nekas vairāk, ka projekta lietvedības organizācija, projekta grāmatvedības procesi, projekta laika menedžments utt., taču iztrūkst detalizēta projektu vadīšanas apmācība, sākot no projekta inicializācijas līdz tā noslēgšanai.

Tajā pašā laikā problēmas pastāv arī projektu vadītāju kompetences jomā, jo nav svarīgi kādi sertifikāti vai diplomi iegūti, ir svarīgi kā Tu spēj pielietot iegūtās zināšanas, tai pašā laikā saglabājot būtisku nozīmi tieši sociālajiem aspektiem, personāla vadīšanas aspektiem un citām saistītām vadīšanas funkcijām, kas nozīmīgas profesionālam projektu vadītājam.

Nav šaubu, ka jautājums ir jāaktualizē un svarīgi nozari sakārtot, bet ne ierobežot. Tas panākams tikai ar darba devēju un darba ņēmēju mērķtiecīgu iesaisti problēmas risināšanā.

atpakaļ