Aktualitātes

atpakaļ

Publiskās pārvaldes projektu vadīšanas prakse joprojām nepietiekamā kvalitātē

Projektu vadīšana kā disciplīna nu jau sen vairs netiek izmantota tikai militārajā jomā, kurā meklējams arī modernās projektu vadīšanas pirmsākums. Ekonomiskā izaugsme, cīņa par konkurenci un resursu optimizācija pasaulē ir veicinājusi projektu vadīšanas pieejas attīstību daudzās organizācijās un uzņēmumos. Saskaņā ar ASV Projektu vadības institūta aplēsēm aptuveni viena piektā daļa no pasaules iekšzemes kopprodukta tiek sasniegta kā dažādu projektu īstenošanas rezultāts, kas liecina par nopietnu vadīšanas pieeju investīciju politikā.

Projektu vadītāju profesionālās apvienības (PVPA) valdes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes (LU) profesore Žaneta Ilmete skaidro, ka “projektu vadīšana mūsdienās ir lieliska vadīšanas pieeja, lai nodrošinātu atbilstošus organizāciju aktivitāšu plānošanas, īstenošanas un ieviešanas procesus, veicinot efektīvu investīciju izlietojumu. Tomēr ne vienmēr tas, kas tiek dēvēts par projektu vadīšanu, tik tiešām tas arī ir. Projektu vadīšana Latvijā ir kļuvusi par modernu terminu un tiek pielietota dažādu aktivitāšu īstenošanai, kas diemžēl nav un nevar tikt uzskatīta par projektu vadīšanu. Šeit vēlos norādīt, ka projektu vadīšanas atšķirība slēpjas tieši atbilstošu projektu vadības metožu un instrumentu pielietošanā, kas arī atšķir to no citām administratīvām un operacionālām darbībām, kas nav balstītas rūpīgā plānošanā un diemžēl ar šo daļu Latvijā ir lielākās problēmas”.

“Privātajā sektorā uzņēmēji aizvien vairāk domā par atbilstošu projektu vadīšanas metožu un instrumentu pielietošanu, jo tas saistāms ar uzņēmuma resursiem un iespējamo peļņas daļu, bet es vēlos norādīt uz kritisko situāciju tieši publiskajā pārvaldē, kurā ir vāja projektu vadīšanas izpratne un zema finanšu atbildība par lēmuma pieņemšanu, jo lēmuma pieņēmēji neapzinās savas rīcības sekas, administrējot noteiktu daļu publisko resursu”, norāda Ž.Ilmete.

“Šo problēmu spilgti akcentē arī nupat pabeigtā Valsts kontroles revīzija par Rīgas brīvostas pārvaldes rīcības tiesiskumu, efektivitāti un ekonomiskumu, vadot vienu no lielākajiem projektiem Latvijā - “Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra”. Veiktās revīzijas rezultāts skaidri pierāda, ko nozīmē nepietiekama izpratne par projektu vadīšanas pieejas un atbilstošu instrumentu pielietošanu, nenodrošinot efektīvāko pieeju investīciju izlietošanā. Neapšaubāmi šis projekts vērtējams kā stratēģiski nozīmīgs un paredz vērienīgas – līdz pat 180 miljoniem eiro - investīcijas, un nenoliedzami ir redzams, ka projekta īstenotājs formāli ir centies sakārtot projekta vidi, pielietojot arī atbilstošas projektu vadīšanas metodes. Bet vai tomēr pietiekamā apmērā?” retoriski secina Ž. Ilmete.

PVPA valdes priekšsēdētāja norāda uz vairākiem aspektiem, kas nav veicinājuši pietiekamu projekta kvalitāti:

 

  • Nepilnīga plānošana un neizsvērtu mērķu noteikšana, uz ko norāda iestādes stratēģiskā pieeja un nenopietnība šā projekta sakarā, jo mērķi tikuši definēti atšķirīgi, kā arī projekta īstenošanas laikā mainīti. Un jautājums paliek atklāts: vai patlaban definētais mērķis tiks sasniegts?;
  • Projektu vadīšana – projekta komandas un atbilstošas organizācijas formas izvēle. Šajā gadījumā projekta īstenošanā tika nodrošināta matricas organizācijas forma, kas ne vienmēr ir labākais risinājums tik liela apmēra projektiem. Kā arī atbilstoša un profesionāla projekta vadītāja izvēle, kurš ir atbildīgs pilnībā par projekta ieviešanu atbilstoši apstiprinātajiem plāniem. Tomēr jāsecina, ka Latvijā kā nekur citur pasaulē šāda mēroga projekts var tikt vairākus gadus vadīts bez atbilstoša projektu vadītāja, kas būtībā esot pilnībā nepieņemami un neveicina projekta sekmīgu īstenošanu;
  • Projektu vadīšanas metožu un instrumentu pielietošana. Ž. Ilmetes ieskatā tieši atbilstošu metožu pielietošana ir tā, kas raksturo patieso projektu vadīšanas būtību, un tā apvieno sevī daudz un dažādas tehnikas projekta sekmīgai īstenošanai. Atbilstošu metožu pielietošana ir īpaši svarīga projekta plānošanas fāzē, veicot projekta vides analīzi, risku analīzi, ieinteresēto pušu analīzi un galu galā nodrošinot pašu galveno projektu plānošanas metodes piemērošanu, kas ir projektu izmaksu – ieguvumu analīze. Tā ļauj izvērtēt, vai atbilstošie alternatīvie risinājumi būs dzīvotspējīgi un investīcijas sniegs finansiālu vai sociālekonomisku ieguvumu organizācijai un sabiedrībai kopumā.

 

Ž. Ilmeta skaidro, ka būtiska ir projekta plānošana, jo tā ir priekšnosacījums tālākajam kontrolinga procesam. “Bieži projekta īstenošanas laikā cīnāmies ar sekām un trūkumiem, kas radušies projekta plānošanas fāzē. Projekta nākotnes aktivitāšu un darbību plānošana ir nepieciešama, lai uz noteiktiem laika termiņiem būtu iespējams izvērtēt resursu, tai skaitā finanšu resursu izlietojumu. Tikai tādā veidā ir iespējams sekot naudas lietderīgam vai nelietderīgam izlietojumam un tā novērtēšanai kalpo projektu vadīšanā pielietojamas kontrolinga metodes,” viņa pamato.

PVPA valdes priekšsēdētāja Ž.Ilmete pauž gandarījumu, ka arī Valsts kontrole ir pievērsusies publiskās pārvaldes, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un pašvaldību īstenoto projektu revīzijām, vēlreiz akcentējot, cik nozīmīga ir atbilstošas projektu vadīšanas pieejas izvēle un kā tā veicina projektu mērķu sasniegšanu, akcentējot projektu īstenošanu atbilstoši starptautiskiem projektu vadības standartiem.

PVPA ir vienīgā nevalstiskā organizācija Latvijā, kura apvieno tikai profesionālus projektu vadītājus ar atbilstošu augstāko izglītību projektu vadīšanā un kompetencēm, kas nepieciešamas profesionālam projektu vadītājam. Apvienība izveidota ar mērķi veicināt projekta vadītāja profesijas attīstību Latvijā. PVPA atbalsta profesionalitātes veicināšanu projektu vadīšanā, pielietojot atbilstošus projektu vadīšanas instrumentus un metodes, kas noteiktas starptautiskajos projektu vadīšanas standartos. Tieši profesionalitātes principu pielietošana ir tā, kas atšķir PVPA no citām organizācijām.

 

 

 

 

atpakaļ