Arhīvs

atpakaļ

Pētījums: ES līdzfinansējumam pieteiktie projekti tiek plānoti nekvalitatīvi

Projektu vadītāju profesionālās apvienības (PVPA) biedru Emīla Pulmaņa un Silvijas Bruņas pētījums „Projekta inicializācijas process – nozīmīgākā projektu vadīšanas modeļa sastāvdaļa” iegūst labākā 2011.gada pētījuma balvu starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Current Issues in Management of Business and Society Development - 2011” Projektu vadīšanas sekcijā. Pētījuma aplūkota Latvijas projektu vadīšanas būtiska problēma – nekvalitatīva plānošana un ar to saistīta neefektīva finansējuma izmantošana.

Pētījuma autoru E.Pulmaņa un S.Bruņas mērķis bija izpētīt vai, Latvijā realizējot projektus, pielieto projektu vadīšanas pamatprincipus, kas nodrošina projekta izdošanos. Pētījuma atklāj, ka esošo infrastruktūras projektu inicializācijas process (projekta dzīves cikla fāze, kuras laikā tiek definēts jaunā projekta apmērs, noteikti nepieciešamie finanšu resursi un identificētas ieinteresētās puses) ir nepilnīgs, jo praktiski netiek izmantoti projektu plānošanas metodes (izmaksu un ieguvumu analīze, diskontēšana, tīrās tagadnes vērtības aprēķināšana arī projektiem, kuru apjoms ir zem 200 tūkst. Ls). Tā rezultātā: ne vienmēr no projekta realizācijas tiek gūts plānotais ekonomiskais labums, jo projekta realizācijas laikā rodas dažādas problēmas, kas prasa papildus finanšu un laika resursus.

Projektu vadītāju profesionālās apvienība aicina Latvijas uzņēmējus plašāk izmantot projektu vadīšanas principus uzņēmējdarbībā, kas ļaus ietaupīt uzņēmuma resursu. Tāpat nav noliedzams, ka metodiskie nosacījumi projekta sagatavošanai ne vienmēr ir pārdomāti un neveicina kvalitatīvu projekta pieteikumu sagatavošanu. Autori analizējuši tādas projekta inicializācijas procesa sastāvdaļas kā: projekta mērķu definēšanu; projekta ilgtspējas jeb problēmas identifikāciju; projekta rezultātu un ietekmes indikatoru definēšanu; projekta alternatīvu un risinājuma izvēli; risku identifikāciju un analīzi; personāla kompetences novērtējumu.

Analizējot 34 projekta pieteikumus Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējuma saņemšanai pētījuma autori atklāj, ka:

1. Projektu mērķi ir vispārīgi un pat nesaistīti ar risināmajām problēmām.
Projekta izstrādātāji nelieto SMART mērķu definēšanas principu (mērķis ir ierobežots laikā, izmērāms, specifisks, sasniedzams, reālistisks) praktiski netiek izmantots. No izpētītajiem 34 projektiem: 34 nebija noteikts mērķa īstenošanas laika limits, 27 projektos nebija noteikti nekādi izmērāmi mērķa sasniegšanas rādītāji, 7 projektu mērķi bija nespecifiski – pilnībā neierobežoti un vispārīgi.

2. Projektu problēmas un ieviešanas nepieciešamības pamatojumi ir nepilnīgi.
Definējot projekta problēmu netiek veikta daudzpusīga, konkrēta un sīka esošās situācijas analīze- nav informācijas par to, kāpēc projekts ir aktuāls, kāpēc tas ir nozīmīgs konkrētā reģionā un konkrētā laika posmā. Ne vienmēr tiek pielietoti atbilstoši termini, bet plaši tiek izmantoti vispārzināmi un virspusīgi fakti.

3. Rezultāti no projektu realizācijas sagaidāmie rezultāti nav tieši saistīti ar realizējamajiem projektiem (nav pierādāmi).
Analizētie projekta pieteikumi atklāj, ka pieteikto projektu sagaidāmie rezultāti nav ekonomiski pamatoti – nereti tie ir pat nesaistīti ar projekta reālajiem rezultātiem. Pieteikumos norādīts, ka lokāli infrastruktūras attīstības projekti, kā piem., bērnudārza celtniecība vai satiksmes krustojuma pilnveide palielinās tādus rādītājus kā iedzīvotāju skaita pieaugums, tūristu skaita palielinājums,bezdarba līmeņa samazinājums, ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita palielinājums utt.

4. Projektos nav apskatīti un analizēti vairāki projektu realizācijas risinājumi.
Projekta pieteikumos veiktajā alternatīvu analīzē tiek piedāvātas tikai divas (kā to nosaka likumdošana) projekta realizācijas alternatīvas: „projekts tiek realizēts” un „projekts netiek realizēts”. Netiek piedāvāti dažādi risinājumi kā sasniegt projekta mērķi, tādējādi izslēdzot iespēju analizēt tehniski un ekonomiski izdevīgāko problēmu situācijas risinājumu.

5. Projektu izstrādātājiem nepilnīgas projektu vadīšanas teorētiskās zināšanas.
Likumdošana nosaka, ka projekta vadītājam obligāta ir vienīgi pieredze 2-3 gadi projektu vadīšanā - netiek vērtēta ne projekta vadītāja izglītība, ne arī projekta komandas dalībnieku kompetence. Tas rada situāciju, ka projektu vadītāji vāji vai nemaz nepārzina projektu vadīšanas metodes un tehnikas, bet projekta komanda var sastāvēt no nekvalificētiem un neprofesionāliem darbiniekiem.

Pētījumā tika veikta 34 Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējuma saņemšanai iesniegtu projekta pieteikumu analīze. Projekta pieteikumi iesniegti no 2008 – 2010 gadam, 2007 -2013 plānošanas perioda ietvaros. Projekta uzraudzības iestāde - Valsts reģionālā attīstības aģentūra. Daļa no projektiem noslēgušies, daļa vēl joprojām tiek realizēta.
atpakaļ